ļembasts

ļe̦mbasts, ļe̦mbe̦sts,

1) das Malheur Pech:
ļe̦mbasts pēc ļe̦mbasta Austr. viņš pārāk gaiši saprata, ka Piķis viņam sagatavuojis šuo ļe̦mbostu A. XVIII, 241;

[2) ļe̦m̃basts, eine Unart, Ungezogenheit
AP.].

Avots: ME II, 535


ļembasts

ļe̦mbasts: tâ beidzās ... vīru lielais ļ. ("?") Valdess Jūŗas vilki 202.

Avots: EH I, 770