ļindzêt, -u, -ẽju, freqn. ļiñdzinât [Jürg.], intr., klingen, huten: pulksteņi ļindz un skan cits caur citu. mazais pulkstenis ļindzina smalki un žēlīgi Janš.

Avots: ME II, 540

ļindzêt: pulksteņi ļedz un ļindz Janš. Bandavā II, 308.

Avots: EH I, 773