ļudzināt

[ļudzinât Warkl., Bers., hin- und herbewegen: mietu var ļudzināt.] Refl. -tiês, wanken, wackeln, sich hin- und herbewegen: tavs zirgs ļudzinājas kâ smilga Alm. kunga guoda dienā vai tur ies ļudzināties? Alm. Vgl. ļuga.

Avots: ME II, 542