ļumīt

ļumît, -ĩju, intr., saugen; kumeļš ļumī vienā gabalā Etn. I, 154.

Avots: ME II, 543

ļumīt

‡ *II ļumît, zu erschliessen aus izļumît (unter izļuminât).

Avots: EH I, 774