ļuvens
[ļuve̦ns Jauns.,
1) weich, schlaff:
ruokas ļuve̦ni nuokārušās gar sāniem;
2) sumpfig, moorig:
gar e̦ze̦rmalu puopenis ir tik ļuve̦ns, ka grūti pa viņu iet. Zu ļūns und ļūt.]
Avots: ME II, 545
1) weich, schlaff:
ruokas ļuve̦ni nuokārušās gar sāniem;
2) sumpfig, moorig:
gar e̦ze̦rmalu puopenis ir tik ļuve̦ns, ka grūti pa viņu iet. Zu ļūns und ļūt.]
Avots: ME II, 545