ņaukšēt

ņaukšêt (unter ņâukstêt): "ņaudēt" PV., (mit aû ² ) AP.; jammern AP.; knacken PV.: (saltums) saspiež taî. ka ņaukš vien Pas. XIII, 232. istaba ... nakšu klusumā ņaukšējusi un sprakstējusi Jauns. Mana dzīve3 13. ejuot pa mežu, lūst sapuvuši zari, ka ņaukš vien Wessen.

Avots: EH II, 112