ņemtin

ņem̂tin, ņem̃tin,

1) nehmend,
zur Verstärkung von ņemt: ņemtin ņemšu līgaviņu BW. 11352;

2) zu nehmen:
ņemtin (Var.: ņe̦mte̦n, ņe̦mtan) būtu līgaviņa 11099, 1, 2.

Avots: ME II, 899