ņiga

ņiga, = kņada, der Lärm, Zank, Streit, das Gewimmel; ņigu ņagām, durcheinander Kurl.; [Gewirre (mudžeklis): vējš labību savēlis ņigā Jürg.].

Avots: ME II, 902


ņiga

ņiga: ņigu ņigām Wessen, = ņe̦gu ņe̦gām.

Avots: EH II, 114