ņirbeklis

ņir̂beklis PV.,

1) = ņirbuoņa: skrienuot bij tik tāds kāju ņ. re̦dzams. saulē gaiss ņirb vienā ņirbeklī;

2) eine feine Handarbeit, bei deren Anblick die Augen flimmern.

Avots: EH II, 114