I ņirminât, intr., flimmern, fein regnen, "smalki kustēties": lietus ņirmina Grünh. ūdens vēl lāgā nevārās - tikai ņirmina vien Mitau. Refl. -tiês, flimmern, schillern: ņirminājās vājš, neskaidrs gaišumiņš Latv.

Avots: ME II, 904

[II ņirminât "unanständig, liederlich essen" (?): neņirmini gaļu! Bauske.]

Avots: ME II, 904