ņīkš(ķ)êt, s. ņikšķēt.

Avots: ME II, 904

ņīkšķêt: vietām le̦dus, nerauguoties uz stipruo nakts salu, ... vēl tagad ņīkšķēja, un gājējiem vajadzēja izklīst pa vienam Jauns. Nesk. saulē 9.

Avots: EH II, 115