I šautris (und *šautre?),

1) šàutris ² Kalz., Gr. - Buschhof, Prl., (nach RKr. XVII, 81) Druw., ein Holzknüttel
(šautris) Spr., (namentlich zum Werfen, als Waffe) Wessen, Laud. (šautris), Tirs. (šautris): sviežu šautri (Var.: ar šaut(r)u) vanagam BW. 14203, 3 var. sviežu šautri (Var.: šautru) apcirknī 25853 var. iesviež mani māmulīte kâ šautrīti (Var.: šautriņu) ūdenī 26710, 3. gan es tev (zu einem Hund gesagt) iemetīšu ar šàutri ² pa zuobiem! Druw. n. RKr. XVII, 81;

2) ein Holzspiess zum Aufhängen von Fleisch (zum Räuchern)
Mar. (mit aû ² ): uzver gaļu šautrī! Aps.;

3) šàutris ² N. - Laitzen "žuburs". Zu šaut.

Avots: ME IV, 10

I šautris,

1): auch Bewershof, Meiran, Odziena.

Avots: EH II, 624

II šàutris ² , ein aufregender Vorfall: mūsu apvidus piedzīvuoja šautri: bija nuotikusi sle̦pkavība Plm. n. RKr. XVII, 81.

Avots: ME IV, 10