špirkums

špìrkums 2 Mar., eine Schüssel mit breitem Boden, "pusbļuodīte": paņem špirkumu un atnes pienu! Mar. mums ir lielās bļuoàas un mazās, bet špirkuma nav ebenda. Vgl. špilkums.

Avots: ME IV, 101


špirkums

špìrkums 2 : "špilkums" (mit ir̂) Matkuln.

Avots: EH II, 655