špullîgs, = spullîgs: tā ir špullīga guošnele, acis kâ dzirksteles apkārt iet Naud. zē̦ns bij samieguojies, palika itin špullīgs un nu ir gluži spirgts ebenda.

Avots: ME IV, 102

špullîgs: "acīgs" (mit ul˜) A.-Autz, Bixten, Nigr.

Avots: EH II, 655