štukants

štukants Br. m. 766, štukars (vgl. li. štukõrius "Spassmacher") LA., štukalnieks U., štukelnieks, štukaunieks Wessen, štukavnieks Wid., štukmanis MWM. X, 6, 87, štukmeisteris U., einer, der sich auf allerlei Stückchen versteht, ein Pfiffikus, ein abgefeimter Kerl U.: štukaunieks viņam piepēši iegrūž galvu ūdenī RKr. XVI, 247. esi gan tu štukelnieks! gan˙drīz mani samāni! Vīt. 58. Zu štuks 2.

Avots: ME IV, 103, 104