šùldurs ² Lis, n. FBR. I, 32, einer, der šuldurē Druw, n. RKr. XVII, 82.

Avots: ME IV, 106

šùldurs ² : "drebelīgs, neapduomīgs, kustībās neapvaldīgs cilvē̦ks vai kustuonis" (šuldurs) Druw.

Avots: EH II, 657