šumēties

*šumêtiês, zu erschiessen aus pašumêtiês. Vgl. šubêtiês.

Avots: ME IV, 106


šumēties

*šumêtiês: "misēties" Muremois, Nötk., Wolm., Wrangelshof: kâ tev tâ šumējās? "kļūdīties" (z. B. beim Laufen ausgleiten) Renzen.

Avots: EH II, 657