šur

šur net te Wessen, šur ne te Gr.-Buschhof, ein Ausruf der Venvunderung, des Erstaunens: viņa tik le̦pni uzģērbusies, ka šur net te!

Avots: ME IV, 106


šur

šùr, Adv.,

1) = šur̃p, hierher U., Peb., Nerft, N.-Schwanb.: vediet man viņu šur! Glück Matth. 17, 17. nāc šur! 8, 9. panāksnieki šur (Var.: šurp) nākdami BW. 19405, 3 var. ej šur! Pas. IV, 341 (aus Nīcgale); V, 143 (aus Bewern). brauc šur! Prl. n. FBR. VI, 113. duod šur! Blaum.;

2) šur (un) tur, hier und da, hin und wieder
U.: šur, tur salasītas mācības Vēr. v. J. 1904, S. 614. šur, tur pie . . . debesīm mirdzēja pa zvaigznei Stari II, 751. šur bij kuoki, tur bij kuoki R. m. 635. šur šauviņa, tur šauviņa ... salasīta BW. 30543.

Avots: ME IV, 106


šur

šur,

1): auch AP., Dunika, Ramkau.

Avots: EH II, 657