šùr, Adv.,
1) = šur̃p, hierher U., Peb., Nerft, N.-Schwanb.:
vediet man viņu šur! Glück Matth. 17, 17.
nāc šur! 8, 9.
panāksnieki šur (Var.:
šurp) nākdami BW. 19405, 3 var.
ej šur! Pas. IV, 341 (aus Nīcgale); V, 143 (aus Bewern).
brauc šur! Prl. n. FBR. VI, 113.
duod šur! Blaum.;
2) šur (un) tur, hier und da, hin und wieder U.:
šur, tur salasītas mācības Vēr. v. J. 1904, S. 614.
šur, tur pie . . . debesīm mirdzēja pa zvaigznei Stari II, 751.
šur bij kuoki, tur bij kuoki R. m. 635.
šur šauviņa, tur šauviņa ... salasīta BW. 30543.
Avots: ME IV,
106