šurpāts (li. šiùrpotas bei Būga KSn. I, 79), zu erschliessen aus ostle. šuorpuots (Kurmin 90) "nasierzały, naježony" (poln.).

Avots: ME IV, 107

šurpāts: šūrpāta ² ("izpūrusi") galva Warkl.

Avots: EH II, 658