šuveklis

šuveklis, Acc. s. šuvekliņu BW. 29323 var. (aus Sassm.), das Nähzeug, Nähwerk U., Lös., Salis: trīs darbiņus līdza ņēma: šuveklīti, adeklīti, baltu vilnas vē̦rkulīti BW. 29323. kad ganam . . . audekli vai šuvekli duoduot līdz Etn. II, 99 (ähnlich: LP. VII, 899). baltais šuveklis Poruk Dzīve un s. 115.

Avots: ME IV, 108


šuveklis

šuveklis: auch Fest.; ein Kleidungsstück, das eben genäht wird (auch: šuve̦kls) AP.

Avots: EH II, 658