švipsts Vīt.,

1) = švipste 2;

2) ein misslungener, schwacher Pfiff; = *svipsts (zu erschliessen aus svipstu mest).

Avots: ME IV, 117

švipsts,

2): = svipšķis 1 PV.: lai pūš (uguni) puika ar savu švipstu! skals tad tūliņ aizdegsies.

Avots: EH II, 661