švistināt

švistinât (mit švī-?) "?": man nebija vaska kurpju, ar kuo grīdu švistināt VL. aus Lubn.

Avots: ME IV, 117


švistināt

švistinât: "VL." ME. IV, 117 zu ersetzen durch "BW. 24098, 1 var."

Avots: EH II, 662