švĩbinât Nötk., Smilten, (mit ì ²⁾ Golg., Grawendahl, Lasd., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., schnell (auch hörbar) hin und her bewegen Druw., Lis., Meselau, N.-Peb.: kēvīt[e]... astīt[i] vien švībināja BW. 14118, 1 var. zirgs, kad tam iesit, ar asti švībina Smilten u. a. pātagu švībināt Druw. Vgl. svībinâties.

Avots: ME IV, 118

švĩbitlât,

1): auch (mit ì ² ) Kaltenbr.; ‡

2) "pa juokam grasīties pērt" Višķi: čigāns savu ļaudaveņu ... ar rēpņiku (= rīksti) švìbinā ² .

Avots: EH II, 662