I švīts, s. švītrs.

Avots: ME IV, 120

II švĩts,

1) ein Stutzer,
(prov.) Schwiet Jauna Raža IV, 167 u. a.;

2) stutzerhaft
Upīte Medn. laiki 144: švìts ² kungs Adl., Kalz. u. a.

Avots: ME IV, 120

II švĩts,

2): (svētdien dzimis cilvē̦ks) ir ļuoti š. Lttic. 2436. švĩti ("le̦pni, labi") dzīvuot Seyershof.

Avots: EH II, 662