šķaudīt

šķaũdît AP., Bershof, C., Gr. - Sess., Iw., Līn., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., šķaûdît Mar. n. RKr. XVII, 130, -u, -ĩju, šķaudêt L., U., (mit àu 2 ) Saikava, -u, -ẽju, šķaũdât Arrasch, (mit -àu 2 ) Sussei n. FBR. VII, 139, Gr. - Buschh., Kl., Memelshof, Nerft, Preili, Sessw., Warkl., -u, od. -ãju, -ãju, škàudât Prl., refl. šķaũdîtiês C., Salis, Wolm., šķaudêtiês U., niesen: ciekkārt... bē̦rns šķaudās, tik reizes bē̦rna māte... mē̦dz duot dievpalīgu Etn. II, 144. vāvere šķaudās un spurkš MWM. v. J. 1896, Š. 415. kaķis šķaudēdams šāvās pa durvīm iekšā Stāsti J Kraukļu kr. 75. luopiņš sprauslā un šķaudā Purap. Kkt. 20. citi smej, škaudā, rē̦c Bračs Aukstā ē̦nā 55. saimnieks šķaudēja (äusserte schnaubend seine Unzufriedenheit) par viņa darbu Saikava. Nebst li. skiaudėti "niesen" zu šķaut.

Avots: ME IV, 22


šķaudīt

šķaũdît: kuo gan tu šķaudīsi (wirst unzufrieden schnaubend sagen), kad Miķeļa grē̦ks tev kļūs zināms? Jauns. Raksti III, 98. Refl. -tiês (schnaubend seine Unzufriedenheit äussem): viņš ilgi šķaudījās par muižniekiem A. Upītis Kailā dzīvība 130. pircēji vie˙nādi šķaudījās, ka vajag linus labāk iztīrīt Seyershof.

Avots: EH II, 629