šķeberêt,

1) "?": kādēļ mans ratenītis šķeberēt šķeberēja? BW. 6980 var.;

2) = grīļuoties, wanken, taumeln Warkh., Warkl. Refl. -tiês "sich umhertreiben" Warkl. Reimwort zu steberêt.

Avots: ME IV, 23

šķeberêt,

2): kad ve̦cs cilvē̦ks iet, tad saka, ka viņš šķeberē Wain.

Avots: EH II, 629