šķeteris,

1) s. šķetere;

2) jem., der etwas falsch macht, verwirrt
Pilda. šķeteriêns, das beendete Zwirnen, das Gezwirnte: (lūkuoties) savas austas zēģelītes, linu šķiedru šķeterienu BW. 30947 var.

Avots: ME IV, 30

šķeteris,

1): "uz tītavām 3 kuopā satītu spuoļu vē̦rpums" Allend. n. FBR. XIX, 83.

Avots: EH II, 632