šķindala

I šķiñdala Nigr. die Scherbe (namentlich vom Glas), der Splitter Gr. - Würzau Laud.: būs tautu glāzēm šķindalās iet! BW. 19577. Dissimiliert aus *šķildala (vgl. šķe̦ndala)?

Avots: ME IV, 41


šķindala

II škiñdala Mesoten "= šķindele".

Avots: ME IV, 41


šķindala

III šķiñdala Mesoten "eine Schwätzerin".

Avots: ME IV, 41