šķirzata, šķirzate, šķirzats, s. šķirzaka.

Avots: ME IV, 46

šķirzata: auch (mit ìr ² ) Heidenfeld; gen. pl. šķirzatu (od. zum nom. šķirzats?) BW. 19280, 2 (aus Lasd.) und 3 (aus Sessw.), Tdz. 56890 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 638