šķuobîgs, wackelnd, wankend Etn. III, 148. šķuobīgi pamati. šķuobīga ē̦ka A. XI, 494. (fig.) šķuobīgais raksturs B. Vēstn. šķuobīgs četrstūris tam bija ģīmis Lautb.

Avots: ME IV, 57

šķuobîgs: ē̦kas pamati bij šķuobīgi ("nedruoši, nuošķiebušies") PV. š. ("gruozīgs, šaubīgs, nepastāvīgs") cilvē̦ks PV.

Avots: EH II, 642