šķēla

*šķē̦la od. *šķē̦ls, = šķê̦lums: iespraužuot tuo tur iešķe̦ltā šķē̦lā Antrop. II, 64.

Avots: ME IV, 32


šķēla

*šķē̦la: = šķelˆte 2 I Schibbenhof (mit ê̦ 2 ); "plaisa kuokā" (mit "è̦ 2 ") Sessw.; "plaisa, šķirba; atplīsis gabals" (mit è̦ ) Nötk.: atlēca liela š. nuo zuoba mutē.

Avots: EH II, 633