šķērdēt

šķḕrdêt C., -u od. -ẽju, -ẽju, verschwenden Bl. (mit ẽr), vertun, verprassen U., Arrasch, Bauske, Jürg., Kl., Salis, Schujen, Siuxt: mēs... e̦sam pagasta laba aizstāvē̦tāji, un nevar vis tâ tādēļ šķērdēt A. v. J. 1898, S. 364. Zu šķḕrst.

Avots: ME IV, 34


šķērdēt

šķḕrdêt,

1): auch AP., (mit ẽr ) Wolmarshof; ‡

2) wiederholt aufschlitzen; zerschneiden, zerfetzen
(mit êr 2 ; prs. šķērdēju) Seyershof. ‡ Refl. -tiês (mit êr 2 ) Seyershof, verschwenderisch sein: mums jau nav tik daudz naudas, ka var š.

Avots: EH II, 633