šļūtene

šļũtene AP., C., (mit ù ² ) Bers., Sonnaxt, der Schlauch B. Vēstn.; die Spritze: uguns šļūtenes Norv. 55. ugunsgrē̦ka šļūtene Vēr. II, 709. kuļamās mašīnas šļūtene strādāja Balss.

Avots: ME IV, 79