I šņaka, comm.,

1) wer schnell und mit Appetit isst
Mar. n. RKr. XV, 140;

2) wer wühlend, liederlich (fr)isst
Schibbenhof.

Avots: ME IV, 90

I šņaka,

1): "kas ē̦d šņakādams, daudz un dūšīgi" (von Mastvieh)
Nötk.;

2): "kas izšņakā (izuokšķerē) ē̦damuo" (wo?).

Avots: EH II, 651

II šņaka "?": tāla šņaka pāri sniega jumtam trīs Zalktis.

Avots: ME IV, 90

III šņaka, s. šnika.

Avots: ME IV, 90