šņaucīgs

šņaũcîgs Jürg., Peb., Ruj., Wolmarshof, vor Unzufriedenheit schnaubend, unzufrieden.

Avots: ME IV, 92


šņaucīgs

šņaũcîgs: (meitu) visi pārsaucuot par šņaucīgu Austriņš Raksti VII, 87.

Avots: EH II, 651