šņaukt
I šņàukt (li.
šniaũkti KZ. LII, 293
"schnupfen" Leskien Abl. 312),
-cu, schnauben, schneuzen U.:
de̦gunu. šņaucams tabaks, Schnupftaback U.:
jāiesvaida ar salda sviesta un šņaucama tabaka maisījumu Etn. II, 10.
Zu šņūkt, šņukurs u. a.Avots: ME IV,
93
šņaukt
I šņàukt, ‡
2) "strauji sist" Seyershof:
nem žagaru un šņaûc 2 vienreiz tam puikam! ‡ Subst.
šņàucẽjs, ein (Tabak) Schnupfender: tabaciņu šņaucējiņš BW. 1641.
Avots: EH II,
652
šņaukt
II šņaukt!
Interjektion: šņaukt! izgāž.... vērsim ciskai ļaupatu LP. IV, 6. šņaukt! . . . ar zuobinu nuocirtis . . . galvu 138.Avots: ME IV,
93