I šņuõre,

1) šņuõrs Dunika, = snuore, àukla, die Schnur: šnuorē mani... ar sudraba šņuorītē̦m (Var.: šņuoriņiem) BW. 5348. es izvēru ze̦lta šņuoru 33125, 1. kurmī[ti]s zemes mērnieciņš, čūska šnuores vilcējiņa 26045. šņuore ve̦lkas pār ratu vienā pusē un spuoli un skriemeni uotrā pusē (am Spinnrad) Lasd. n. A. XI, 83. ratenīti, ... tu šņuorīti zemē meti BW. 7018;

2) die Schnur Landes, ein abgemessener länglicher Streifen Landes neben andern (Andern gehörigen) Ländereien
U.: lauka sadalīšana šņuorēs MWM. V1, 339.

Avots: ME IV, 100

I šņuõre,

2): zemes š. (mit ùo ² ) Auleja. pa šņuores ceļu Azand. 177; ‡

3) ein vor dem Sägen auf einem Balken durch Aufschlagen einer geschwärzten Schnur erzeugter Strich
Siuxt.

Avots: EH II, 654

II šņuore, in der Verbindung šņuores gals, = čukura g., der Dachfirst Kurl. n. U.

Avots: ME IV, 100

II šņuore: "šņuores gals" fehlerhaft für "šķuores gals"?

Avots: EH II, 654