šņudaugs U., Trik., šnudaũks AP., N: Peb., Wolm., šņudauts, šņudrauts, šņugdauciņš BW. 5714,2 var., das Schnupftuch, Taschentuch: šņudauciņu (Var.: nē̦zduodziņu) izrakstīju BW. 7171 var. šņudauki nuorakstīti 18922, 5. māsa raksta šņudrautiņus (Var.: nē̦zduodziņu u. a.) 12215, 2. abi divi mutu slauka pie tā viena šņudautiņ[a] 25084, 1 var. Aus nd. snufdauk (in Grimms Wrtb. unter Schnupftuch); das r wohl aus šņub-drãna.

Avots: ME IV, 97

šņudaugs: zīžu šņudaudziņš BW. 33515.

Avots: EH II, 653