šņupe

*šņupe od. *šņupis,

1) = šņukurs: sēdi, jaunā mārša, garu šņupi (Var.: šņukuriņu) uzme̦tusi BW. 18922, 5 var.;

2) "?": lai ķēniņš tai šņupīti nuolaužuot LP. VI, 814;

3) šņupis AP., Fehsen, Saikava, N.-Schwanb., Sessw., = snupis. Aus d. Schnuppe "Rüssel".

Avots: ME IV, 98