šņīdrs

šņĩdrs, = snīdrs: šņuorē, māte, man[i] maziņu, . . . lai es augu tieva, šņīdra (Var.: gaŗa) BW. 5348 var. šņīdri (Var.: smīdri u. a.) bē̦rzi luocījās 15029, 10 var.

Avots: ME IV, 95