šņīkoņa

šņīkuoņa "?" : šņīkuoņā pēkšņi iedre̦b mežs U. b. 61, 42.

Avots: ME IV, 96

šņīkoņa

šņīkuoņa: "čīkstuoņa" ("von Menschen"), Meiran.

Avots: EH II, 653