ūkšķeklis

I ūkšķeklis,

1) in der Verbind. viņam labs ūkšķeklis, er kann sehr laut rufen
Hug. Mag. II, 1, 72;

2) = ūkšelis N.-Peb.

Avots: ME IV, 408


ūkšķeklis

II ūkšķeklis (mit ostle. ū aus uo?) A: Schwanb. "ein Schnüffler"; nebst ūkšķis III zu ūkņa II?

Avots: ME IV, 408