žaustelēties

žaûstelêtiês Arrasch, Jürg., Lubn., Meiran, Warkh., = žaustîtiês, klettern, tollen Vīt.; sich ohne Arbeit umhertreiben Aiviekste; "beim Gehen etwas umwerfend Lärm verursachen" Gr. - Buschh.: kuo jūs žaustelējaties pa trepēm un augšienu? vai māju gāzīsit riņķī? Vīt.

Avots: ME IV, 792


žaustelēties

žaûstelêtiês: klettern (mit au) Bērzgale.

Avots: EH II, 817