žeiga

žeiga,

1) eine lange Rute, Stange
(mit ) Wolmarshof (auch in Vergleichen: tāds kâ žeĩga); ein grosser ästiger Knüppel Burtn.;

2) ein langes, ungewandtes Frauenzimmer
(mit ) Trik.

Avots: ME IV, 801


žeiga

žeiga,

1): mit Ermes, Kaugershof, Waidau; gājis uz mežu pēc krietnas žeigas Pas. XII, 419 (aus Mehrhof).

Avots: EH II, 818