I žeîksts C., PS., Smilt., (mit eî ² ) Siuxt, = šeiksts I, žāksts, āksts; žeîksts Adl., Golg. "kas šķuobās, gruozās, ākstās"; žeîksts Druw. n. RKr. XVII, 87. "kas aušīgi kâ pa gaisu vien dzīvuo un staigā"; žeîksts KatrE., ein leichtsinniger Mensch, "kas žaustās".

Avots: ME IV, 801, 802

I žeîksts: (viņš) nee̦suot vairs ne˙kāds ž. Aps. Jēk. Iegātnis 30.

Avots: EH II, 818

II žeiksts,

1) = žeikste 1, eine Hopfenstange Lubn.; vgl. šeiksts II;

2) = žeikste 3, ein langeŗ magerer Mensch Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 802