žultīgs

žul̂tîgs, = žul̂taîns, Galle enthaltend, gallig St.; gallenbitter Wellig n. U., Nötk.; gehässig Burtn., Drosth., Kalz., Lubn.: žultīgs cilvē̦ks,

a) Gelbsüchtiger
Peddeln, Stockm.;

b) ein gehässiger Mensch.
ellīgi žultīgs cilvē̦ks! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 101. žultīga seja Turg. Muižn. per. 64. žultīgs sarkasms Vēr. II, 742.

Avots: ME IV, 831