žvargzdēt

žvar̃gzdêt N. - Bartau, Plm., klappern, schwirren U., klimpern: bārstīja naudu, ka žvargzdēja vien LP. VI, 171. (ze̦lta zirnis) pārgāja zvargzdē̦dams pa visiem zariņiem BW. 33143 var. puodziņas žvargzdēja Kra. Vīt. 150. žvargzd, kad pudeli skaluojuot tur iebē̦rta grants sitas pret stiklu Lubn.

Avots: ME IV, 842


žvargzdēt

žvar̃gzdêt: mit ar N.-Peb., OB.; upe te̦k ... par siliņu žvargzdē̦dama Tdz. 51533 (aus Rutzau).

Avots: EH II, 824