žvurkstêt,

1) = švurkstêt Arrasch, Lemsal, Ruj., Trik. (mit ur̃): gaļa cȩp, ka žvurkst vien Arrasch. uguns skurstenī iemeties dȩg žvurkstȩ̄dams Lemsal. ūdens skrien žvurkstȩ̄dams (rūkdams, mutuļiem) Trik. ūdens žvurkst. pastalās Ruj. aizskrien, ka žvurkst vien (wo?);

2) undeutlich sprechen
Golg., Kalz. (mit ur̂ ). Subst. žvurkstē̂šana, das Schwirren: dzirdu auklu žvurkstēšanu Plūd. LR. IV, 411.

Avots: ME IV, 848

žvurkstêt,

1): mit ur̂ Saikava, mit ùr ² Marienhausen.

Avots: EH II, 824