žākara

žākara, žākare, verächtl. Bezeichnung für eine Frauensperson: kalpuones salīdzis mans vīrs. es tādas žākaras... nebūtu ņē̦musi Alm. e̦smu piedzīvuojusi sieva un ne˙būt tāda žākare ders. uotra meita, tāda žākare - uz puišiem kâ uzme̦duota ders.

Avots: ME IV, 794