I žā`rga ² "kas žārgājas; dauzuoņa" Golg., Gr. - Buschh.; "wer viel spricht oder schreit" Heidenfeld.

Avots: ME IV, 797

*II žārga od. žārgs "?": ar Elzu neielaidies! tevi, tādu gaŗu žārgu, viņa var salauzīt trīs gabaluos Janš. Dzimtene V, 171. gaŗuo, kalsnuo Aizputes žārgu... es pazinu Mežv. ļ. I, 391.

Avots: ME IV, 797